Kad daudz kur pasaulē aktualizējies demogrāfijas jautājums, arī es atceros, gan gaidot pirmo mazuli, gan ceturto, šaustīju sevi, vai tiešām mazulim ir īsatsi laiks. Lai arī ieraugot testā divas strīpiņas bija prieks, tajā pat laikā milzīgs satraukums, neziņa un simtiem jautājumu pa galvu. Atceros, kā uzzinot par savu nu jau lielo puiku, biju pamatīgā stresā, jo nekas neatbilda standartiem - par savu māju, auto, lielisku karjeru, ceļojumiem un tikai tad varētu sākt domāt par bērnu... bet mans scenārijs "tur augšā" bija uzrakstīts citādāk. Ar izaicinājumiem pilns, kur plāns ir pārpildīts jau tā, jo visu gribas ātri - ģimeni, karjeru, mājokli, auto, ceļojumus, izglītību un tam visam vēl "bonusā" mazulis.
Jautāsiet, vai bija viegli? Atskatoties 24gadus atpakaļ, šie ir bijuši mani skaistākie 24gadi, jā, piepildīti ar neziņu, raizēm, rūpēm, šaubām, bet milzīgu beznosacījuma mīlestību, prieku, sirdssiltumu, kādu nesniedz nedz māja, nedz auto, nedz ceļojumi. To siltumu sniedz tikai Tava bērna sirds. Kādam šķitīs, ja vien Tu būtu redzējusi monētas otru pusi, un spējusi izbaudīt skaistu māju, ceļojumus, braukt luksus auto, Tu zinātu, ko esi zaudējusi un būtu ar mieru samainīt negulētās naktis, autiņbiksītes, slimošanas... Nē, ziniet, esmu braukusi ar labu auto un tajā raudājusi. Raudājusi par dzīvi, kura nav MANA, par vilšanos, par "būri, kurā zūd iemaņas lidot".
Lai kā audzinot četrus bērnus trūkst spēks, trūkst laiks, ir nepārvaramas dusmas par negulētajām naktīm, izmētātajām zeķēm, nekārtīgām istabām, taukainiem roku nospiedumiem jaunajā dīvānā, vēlajiem treniņiem un nīkšanu mašīnā, par nedēļas nogalēm "busiņā" un dubļainajām drēbēm pēc sacensībām, par appludināto vannas istabu, par izlietu 5l trauku līdzekli tualetes podā... un šādi es Jums varētu uzskaitīt vēl un vēl par viņiem visiem četriem. Bet ziniet, nereti ilgojos pēc nedēļas nogalēm "busiņā", par vēlajiem treniņiem, par "pankūku kalniem", par viņu smiekliem un lielā zupas katla vārīšanu dārzā... Tas ir iztiekti tagad, kad divi lielie bērni vairs nedzīvo ar mani.
Lai vai kā mums šķistu, ka bērnam īstais laiks ir tikai tad, kad visi "plauktiņi sakārtoti", tā nekad nebūs un "plauktiņi" mainās, jo ikdieas interjeru mainām. Bet, kamēr to iekārto, atkal laiks var būt īstais arguments. Bērnam īstais laiks un vieta ir tad, kad viņš mums ir pieteicies. Es nezinu, vai es būtu tāda, kāda esmu tagad, ja man nebūtu viņi visi četri. Pateicoties viņiem, esmu piedzīvojusi visbagātāko emociju gammu un šādu ir iespēja piedzīvot tikai mammām. Un mamma, nu jau esmu lielāko savas dzīves daļu, 24gadus. Savus skaistākos un piepildītākos gadus. Paldies viņiem visiem par to.
ViKrEm mamma Zane
foto: Raivo Sarelainens kādā no skaistām fotosesijām Valmieras pusē